Katastrofu medicīnas plānošana ir svarīgs posms, lai nodrošinātu sistēmas gatavību reaģēt un sniegt saskaņotu neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas situācijās. Tāpēc tiek izstrādāts valsts katastrofu medicīnas plāns, slimnīcu katastrofu medicīnas plāni un Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējie normatīvie akti, kas nosaka nepārtrauktas darbības nodrošināšanu ārkārtas situācijā un ārkārtas situācijas draudu gadījumā.

Katastrofu medicīnas plānošana ietver integrētu un visaptverošu pieeju, kas balstīta uz četriem katastrofu medicīnas pīlāriem: profilakse un novēršana, sagatavotība, reaģēšana un atgūšanās.

Valsts Katastrofu medicīnas plāna shēma

1. Valsts katastrofu medicīnas plāns ir stratēģiska līmeņa dokuments, kas nosaka ārkārtas medicīnisko situāciju un ārkārtas sabiedrības veselības situāciju pārvaldīšanā iesaistīto institūciju un dienestu atbildību un rīcību. Tāpat arī valsts iestāžu galvenos mērķus, pieeju un struktūru iedzīvotāju aizsardzībai ārkārtas situācijās. Šis plāns tiek izstrādāts atbilstoši 2011. gada 13. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 948 “Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi”.

Plānā ir noteikta:

  • kārtība, kādā notiek ārkārtas situāciju vadība un koordinēšanas;
  • slimnīcu reaģēšanas kārtība;
  • katastrofu medicīnas resursi, to apjoms un izvietojums;
  • slimnīcu kapacitātes raksturojums;
  • informēšanas un komunikācijas kārtība;
  • treniņu un mācību organizēšana.

Saskaņā ar Veselības ministrijas 26.06.2024. rīkojumu Nr.107 “Par Valsts katastrofu medicīnas plāna apstiprināšanu” ir apstiprināts aktualizētais Valsts katastrofu medicīnas plāns.



*Pielikumi Nr. 13, 14, 17, 25 un 26 ir klasificēti kā ierobežotas pieejamības dokumenti.

2. Slimnīcu katastrofu medicīnas plānā ir attēlots process, kā slimnīcas īsteno tām Valsts katastrofu medicīnas plānā noteikto atbildību un rīcību. Plānu izstrādi koordinē NMPD Katastrofu medicīnas gatavības plānošanas un koordinācijas nodaļa.

Atbilstoši slimnīcas sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un prognozētajiem apdraudējuma veidiem katastrofu medicīnas plānā nosaka:

  • trauksmes signāla saņemšanas un izziņošanas kārtību slimnīcā;
  • ārkārtas medicīniskās situācijas vadību slimnīcā;
  • slimnīcas operatīvās vadības grupas sastāvu un uzdevumus;
  • personāla reaģēšanas kārtību;
  • iesaistāmos resursus un to vadību;
  • pacientu skaitu, kuriem iespējams nodrošināt medicīnisko palīdzību;
  • pacientu plūsmas shēmu;
  • transportlīdzekļu pārvietošanās shēmu;
  • sadarbības kārtību ar citām ārstniecības iestādēm, kas var tikt iesaistītas ārkārtas medicīniskās situācijas un ārkārtas sabiedrības veselības situācijas seku likvidēšanā;
  • sadarbības kārtību un līgumus ar citu nozaru dienestiem un iesaistītajām institūcijām;
  • pašvaldības civilās aizsardzības komisijas informēšanas kārtību;
  • cietušo un viņu piederīgo informēšanas kārtību un sadarbības kārtību ar plašsaziņas līdzekļiem;
  • pasākumus cilvēku aizsardzībai ārkārtas medicīniskās situācijas un sabiedrības veselības apdraudējuma seku likvidācijas periodā;
  • slimnīcas vadītāja apstiprinātu medicīnisko rezervju sarakstu;
  • treniņapmācību organizēšanas plānu.

Lai plānus pārbaudītu, kā tie strādā dzīvē un nepieciešamības gadījumā tos uzlabotu, tiek organizētas gan galda, gan lauka mācības, kurās tiek izspēlēti dažādi scenāriji.

Materiāli par pareizu individuālo aizsardzības līdzekļu (IAL) lietošanu:

 

3. Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu iekšējos normatīvajos aktos ir attēlots process, kā iestādes īsteno tām Valsts katastrofu medicīnas plānā noteikto atbildību un rīcību apdraudējuma un ārkārtas situācijas gadījumā.

Iekšējā kārtībā iekļauj šādu informāciju:

  • iespējamo risku saraksts un kopsavilkums par riska novērtējumu;
  • trauksmes signāla saņemšana un izziņošana;
  • personāla aizvietošanas kārtība;
  • lēmuma pieņemšana un izziņošana par gatavības vai ārkārtas reaģēšanas režīma izsludināšanu;
  • ārkārtu situāciju vadība, tajā skaitā iestādes ārkārtas vadības grupas sastāvs un uzdevumi;
  • personāla rīcība un uzdevumi;
  • esošo un papildus resursu iesaiste un to vadība;
  • sadarbība un informācijas apmaiņa ar citām iesaistītajām institūcijām un ārstniecības iestādēm;
  • sadarbība un informācijas apmaiņa ar citu nozaru iesaistītajām institūcijām;
  • sadarbība un informācijas apmaiņa ar pašvaldības civilās aizsardzības komisiju;
  • sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem;
  • evakuācijas pasākumi iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.