Mobilās reanimācijas brigādes mikroautobuss
Ideju, ka Rīgā nepieciešams veidot īpašu ātrās palīdzības brigādi, kura spētu glābt cilvēkus ļoti smagā vai terminālā stāvoklī, īstenoja anesteziologs Georgs Andrejevs. Iedvesmu viņš guva 1960.gada ziemā no Maskavas kolēģu izveidotās reanimācijas brigādes pieredzes, kuras vienīgais nopietnais mīnuss bija neparocīgais transporta līdzeklis, kurš bija būvēts uz lielās autobusu bāzes ar ierobežotām manevrēšanas iespējām.
Saņēmis slimnīcas kolēģu - ķirurga Gundara Spruģevica un urologa Egona Dauguļa atbalstu, Georgs Andrejevs topošās Rīgas reanimācijas brigādes vajadzībām ierosināja izmantot tobrīd nesen ražot sākto „Latvijas” mikroautobusu.
Desmitvietīgā mikroautobusa RAF 977 I tehnisko pārbūvēšanu lieliski veica šoferi Georgs Jerimejevs, Juris Gals un Aleksandrs Ulinskis. Pateicoties teicamai mediķu un šoferu sadarbībai, 1961.gada 1.novembrī Rīgas ielās darba gaitas uzsāka, iespējams, pirmais reanimācijas brigādes mikroautobuss pasaulē.
Reanimācijas brigādes komandu veidoja ārsts anesteziologs-reanimatologs, ārsts ķirurgs un prasmīgs feldšeris. Pie stūres – šoferis. Sākumposmā brigādē dežurēja ārsti, kuri pamatdarbā strādāja slimnīcā, tomēr laikam ejot, pateicoties vecāko kolēģu atbalstam un ārstu kvalifikācijas fakultātes nodibināšanai Rīgas Medicīnas institūtā, izveidojās arī stiprs brigādes pamatdarbā esošo ārstu kodols.
Pirmais reanimācijas mikroautobuss bija sarkanā krāsā, apgādāts ar sirēnu un rāciju, kas darbojās 20 km rādiusā. Brigādes aprīkojumā bija viss nepieciešamais torokotomijas, artēriju un vēnu sekcijas, traheostomijas un citu operāciju veikšanai.
Līdztekus parastajam brigāžu aprīkojumam papildus bija: portatīvs ar roku darbināms plaušu mākslīgās ventilācijas aparāts, automātisks elpināšanas aparāts, skābekļa inhalators, narkozes aparāts AN-8, elektrokardioskops, elektriskais defibrilators ar barošanas bloku, aparāts “tritāns” tritāna analgēzijas veikšanai, sūkņi.
Pasaulē vispārizglītojoša rakstura informācijas avotos mobilās specializētās palīdzības brigādes izveide tiek saistīta ar profesora Franka Pantridža vārdu, kurš ko līdzīgu Rīgas reanimācijas brigādes mašīnai radīja Belfāstā, tikai 1966.gadā. Profesors Georgs Andrejevs to paveica pāris gadus ātrāk.