Vispirms bija pamatīgs blīkšķis.
Dažas sekundes vēlāk jau bija dzirdami kliedzieni. Pēc trieciena šķērslī automašīnas virsbūve bija sadragāta, bet pašā mašīnā atradās pieci cilvēki. Kamēr garāmgājēji un citi autobraucēji centās iemūžināt notikumu savos telefonos, cietušie, kuri bija guvuši vidēji smagas traumas, ar grūtībām, bet saviem spēkiem, mēģināja izkļūt no auto. Vēlāk viens no viņiem teiks - gribēju bremzēt, bet nevarēju. Tās sasodītās bremzes nestrādāja...
Puiši un meitenes, kurus jūs redzat šajā fotogrāfijā, bija pirmie, kuri aizsteidzās līdz cietušajiem. Var teikt, ka pašu notikumu viņi lāgā neredzēja. Taču, izdzirdot pamatīgo blīkšķi, meta savas nodarbes, tostarp pusdienošanu, pie malas, un zibenīgi skrēja palīgā. Kā vienota komanda viņi sniedza pirmo palīdzību cietušajiem līdz pat NMPD mediķu ierašanās brīdim. Zvanot ārkārtas dienestiem, atnesot aptieciņas no savām automašīnām, apturot asiņošanas, nomierinot un pasargājot cietušos no tiešiem saules stariem.
Attēlā redzamie cilvēki ir RSU LSPA studenti, bet priekšplāna viņiem – docētājs, NMPD mediķis un dienesta Pirmās palīdzības apmācības sistēmas organizēšanas nodaļas galvenais speciālists Miķelis Puķītis. Viņi visi kopā nupat kā bija auditorijā, kur apguva pirmo palīdzību. Tos pašus pirmās palīdzības pamatus, kas būtu jāzina katram un ko kādreiz dzīvē esam mācījušies vai nu savas intereses dēļ vai tāpēc, ka tā nepieciešama darbam, ieroču nēsāšanas atļaujai vai autovadītāja apliecības iegūšanai.
Jā, protams, šī bija neparasta sakritība, ka šie jaunieši un NMPD darbinieks atradās netālu un visiem kopā, pielietojot nupat iegūtās zināšanas un prasmes, izdevās ātri un precīzi sniegt pirmo palīdzību cietušajiem.
Vienlaikus šī stāsta morāle ir pavisam cita - mācieties pirmo palīdzību, jo tā var noderēt pat piecas minūtes pēc tam, kad tā apgūta! Turklāt mācieties to sevis un savu līdzcilvēku dēļ, jo, pēc NMPD novērojumiem, pirmo palīdzība visbiežāk nākas sniegt situācijās, kad cietis ir tuvinieks – māsa, vecāki, paša bērni, kolēģi, kaimiņi vai draugi.