Visi trīs bija gulējuši un, no rīta pamostoties, sajuta īpatnēju gāzes smaku, mājas iemītniekiem bija slikta pašsajūta, galvas reibonis, elpas trūkums, slikta dūša un pat spiedošas sāpes krūtīs. Pēc palīdzības sniegšanas, mediķi ģimeni nogādāja slimnīcā ar saindēšanos.
Savukārt Vidzemē kāds 8 mēnešus vecs bērns ar aizdomām par saindēšanos ar tvana gāzi nogādāts slimnīcā, jo istabā radās sadūmojums. Māte kurināja krāsni, taču nebija vilkmes, kā rezultātā telpās radās sadūmojums. Par laimi, sieviete rīkojās pareizi, nekavējoties paņēma šūpulī gulošo mazuli un devās ārā svaigā gaisā, tā novēršot nelaimi.
Iestājoties aukstākam laikam, NMPD mediķiem gandrīz katru dienu ir izsaukumi, kuros cilvēki gūst nopietnas traumas kurinot krāsnis vai darbinot autonomās apsildīšanas ierīces. Roku, kāju, sejas un plaši ķermeņa apdegumi visbiežāk tiek gūti, kad cilvēki, iekurinot krāsni, neievēro piesardzību vai to dara izmantojot, degšķidrumu un benzīnu. Tāpat veselībai bīstamas var būt tvana, kā arī citas apkures sistēmā izmantotās gāzes.
Tvana gāze rodas nepilnīgi sadegot malkai jeb citam kurināmajam, bieži tā izplatās telpā, ja par ātru tiek aizvērts dūmvada aizbīdnis. Tvana gāze ir indīga, bez smaržas un to nevar sajust, tāpēc to mēdz dēvēt par kluso slepkavu. Ieelpojot to, var rasties ne tikai nopietna saindēšanās, bet arī sirds ritma traucējumi, miokarda infarkts un insults. Sevišķi bīstami, ja saindēšanās notiek naktī, jo cilvēks miegā var aiziet bojā. Savukārt tiem, kuri izmanto autonomās gāzes apkures iekārtas, regulāri tās jāpārbauda, jo noplūdes gadījumā gāzēm ir augsta sprādzienbīstamība.
Janvāris un februāris ir gada aukstākie mēneši un, cilvēki, cenšoties sasildīties, intensīvāk kurinās telpas. Tieši tāpēc, lai pasargātu sevi no nelaimes, NMPD mediķi aicina iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt savu apkures ierīču tehnisko stāvokli un to lietošanas paradumus. Tāpat dzīvību var izglābt tvana gāzes detektori un dūmu detektori, kuri ar skaņas signālu brīdina mājokļa iemītniekus par draudošajām briesmām.