Šajās dienās noteikti nevajadzētu visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir visintensīvākā (no plkst. 11 līdz 15).
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst arī, guļot nevēdinātās un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Jāņem vērā, ka ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, arī karstā laikā precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuriem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas (piesaistīti pie gultas) un paši nevar par sevi parūpēties – nodrošiniet viņu telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā un labi vēdinātās telpās, kā arī ir dzert pietiekamā daudzumā ūdeni.
Jāņem vērā, ka nevēdināti, pārkarsuši biroji un darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka rīkoties šādi:
Uzņemiet šķidrumu vairāk nekā parasti, padzerieties vēl pirms parādās slāpes. Ejot ārpus mājas, vienmēr paņemat līdzi ūdens pudeli, lai dienas gaitā regulāri padzertos. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni vai minerālūdeni. Nelietojiet alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju – ķermeņa atūdeņošanos.Plānojiet savu dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams, neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.Ja Jums tomēr jādodas ārā, valkājiet cepuri un gaišas, vieglas, “elpojošas” drēbes. Paņemiet līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī lietojiet saules aizsargkrēmu. Pilsētās uz ielas turieties vairāk ēnas pusē, meklējiet atvēsinājumu veikalos, kafejnīcās u.c. telpās ar kondicionēšanas iekārtām. Dabā – ik pa brīdim atvelciet elpu ēnā zem koka. Lai atvēsinātos, vairākas reizes dienā ejiet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju dvieli.Ievērojiet piesardzību peldoties. Atcerieties, ka pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet peldēties aukstā ūdenī!
Palīdzības sniegšana pārkaršanas gadījumā:
novieto cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus;atģērb cietušo;mitrini ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis;dot dzert vēsu ūdeni;vēdini, dzesē, radi gaisa plūsmu.
Ja pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, konsultējaties ar savu ģimenes ārstu, vēršaties pie dežūrārsta vai dodaties uz steidzamās medicīniskās palīdzības punktu. Vakaros (17.00 – 08.00) un brīvdienās (visu diennakti) mediķa padomu saņemsiet, zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Bet, ja veselības stāvoklis strauji pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - nekavējoties palīdzību meklējiet slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvaniet 113.