NMPD izveido ārkārtas situāciju vadības modelēšanas rīku, kas ļaus pilnveidot to pārvaldību un dienestu sadarbību

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule par dienesta dalību Valsts kancelejas inovācijas sprintā uzsver: “Kopš vienota dienesta izveides pagājuši 15 gadi. Šajā laikā esam nostiprinājuši savu identitāti valsts mērogā, skaidrojot sabiedrībai to, kas ir mūsu misija un ko darām, lai to īstenotu. Esam pierādījuši savu nozīmīgumu dienestu un nozaru institūciju sadarbības formātos dažāda mēroga krīžu pārvarēšanā. Tas, kā mēs sevi identificējam un kā spējam sadarboties, ir atkarīgs arī no izmantotās leksikas – vārdiem, terminiem. Jo precīzāki esam, jo skaidrākā valodā runājam, jo palīdzību varam sniegt savlaicīgāk, saprotamāk un koordinētāk. Tajā pašā laikā redzam, ka gan lokāli, gan starptautiskā vidē mūsu lietotā terminoloģija ietekmē sadarbību ārkārtas situācijās partneru vidū, mazina iespēju arī salīdzināties un korekti atspoguļot mūsu datus starptautiskos pētījumos. Ar šī inovācijas sprinta starpniecību vēlamies diskutēt par mūsdienām piemērotas terminoloģijas radīšanu un ieviešanu.”

Neatliekami palīdzības meklējumi

Apstākļos, kad jārīkojas ātri un nepārprotami, sadarbība ir izšķirošs faktors. NMPD darbiniekiem spēja ātri reaģēt ir nepieciešama prasme gan ilgtermiņā, gan ikdienas pienākumos. Kopš vienota dienesta izveides 2009. gadā daudz kas ir mainījies – sabiedrība kopumā, dienesta darbs un darbinieku profesionālās pilnveides apstākļi arvien biežāk ir izteikti starptautiski. NMPD palīdz vai strādā plecu pie pleca ar ārvalstu kolēģiem, darbinieki apmeklē starptautiskas konferences un mācības, izmanto starptautiskus informācijas avotus. Iekļaušanās starptautiskā vidē prasa arī domāt par profesionālajā vidē lietoto valodu. Ikdienā lietotie dažkārt novecojušie vai neatbilstošie termini ir jāmaina pret starptautiski atpazīstamu terminoloģiju. Valoda ir laikmeta spogulis – tikpat dzīvīga un mainīga sistēma kā organizācija.

“Covid-19 pandēmija izgaismoja, cik nozīmīga ir starptautiskā sadarbība un vienota valoda, īpaši situācijā, kad pastāv globāla mēroga neziņa. Pastiprinātā režīmā izmantojot Pasaules Veselības organizācijas un dažādu ārvalstu iestāžu veidotos materiālus, secinājām, ka Latvijā izmantotā stagnējošā terminoloģija, kura atšķiras no pasaules prakses, kavē ātrāk iegūt datus un apmainīties ar informāciju krīzes periodā. Profesionālais žargons rada pārpratumus un tulkošanas slogu, kas var traucēt Latvijas operatīvajiem dienestiem rīkoties ar jaunāko informāciju citu valstu organizāciju demonstrētajā tempā,” stāsta NMPD sprinta komandas dalībniece Inese Vērdiņa

Domājot par dienesta turpmāko attīstību starptautisku notikumu kontekstā, jautājums par terminoloģijas atjaunošanu kļūst neatliekams. Lai pilnveidotu iekšējo komunikāciju ikdienas procesos un uzlabotu reaģētspēju plašāka mēroga krīzes situācijās, dienests vērsās Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijā. Tās rīkotie inovācijas sprinti piedāvā kopradē un dizaina domāšanā balstītu problēmrisināšanas formātu. Intensīvā darbnīcu cikla laikā jautājuma pieteicēji kopā ar iesaistītajām pusēm neitrāla eksperta vadībā izzina un definē patieso risināmo problēmu, kā arī izstrādā un testē cilvēka vajadzībās balstītu risinājumu prototipus.

Kultūra krustcelēs

Pirmajā no piecām dizaina darbnīcām NMPD sprinta dalībnieki strādāja divās grupās. Viena grupa analizēja to, kādus pakalpojumus no dienesta sabiedrība sagaida un kā dienesta misijai neatbilstošie izsaukumi ietekmē dienesta kopējo reaģētspēju, darbinieku izdegšanu, un kāda tam ir saistība ar ikdienā lietoto terminoloģiju un tās nozīmi. Tikmēr otra grupa pievērsās terminoloģiskajai barjerai starptautiskā saziņā. Abu grupu pieredzes stāstu apmaiņā parādījās paaudžu atšķirību loma tagadējās situācijas problemātikā. Tieši ilgākā periodā veidojies profesionālais žargons, iespējams, kaitē arī sabiedrības uztverei par NMPD lomu.

“Nevēlamu nozīmes niansi diemžēl nes no padomju gadiem pārmantotais un sabiedrībā ierastais, taču burtiski saprastais apzīmējums “ātrā palīdzība”. Jau līdz šim esam mērķtiecīgi strādājuši ar cilvēku informēšanu par mūsu uzdevumu sniegt palīdzību dzīvībai kritiskās situācijās. Ja izsaukumi neatbilst mūsu pienākumiem, dienests nevar pietuvoties reaģētspējas optimālajam līmenim situācijās, kas tiešām ir kritiskas. Protams, vienmēr centīsimies saprast cilvēku. Taču grūtības varētu rasties, kad mums kā organizācijai krīzes situācijā ātri un koncentrēti jānodod ziņas tālāk. Šajos brīžos ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība mūs saprot uzreiz. Ja mēs paši dienestā nekomunicējam vienoti, nevaram sagaidīt vienotu izpratni sabiedrībā,” secina NMPD sprinta dalībniece Līga Lazdiņa.

Turklāt novecojušie termini, piemēram, brigāde, operativitāte un operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis, disonē ar darbinieku starptautisko vērtību orientāciju. Valoda ir daļa no dienesta vērtību komunikācijas, tāpēc vienošanās par jaunas profesionālās valodas un terminoloģijas lietošanu ir būtiska saikne arī starp dažādām paaudzēm, kas strādā NMPD.

“Vārdi ir mantojums – liecības par dienesta tapšanas laiku un valodu, kas tolaik vienoja vadītājus, darbiniekus un sabiedrību. Mainoties laikiem un apstākļiem, šodien ir jādomā par tādiem vārdiem, kas būs dzīvotspējīgi arī nākamajām paaudzēm. Viennozīmīgi, valodas un organizācijas ilgtspēja iet roku rokā, tāpēc ir svarīgi jau šobrīd veidot tādu valodas lietojumu, kas būtu nepārprotama un atbilstoša ne tikai mums dienestā, bet arī daudz plašākā mērogā,” norāda Liene Cipule.

Katrs vārds un viedoklis no svara

Inovācijas sprinta koprades princips nodrošina aktuālo jautājumu problemātikas daudzpusīgu iepazīšanu un arī risinājuma veidošanu. Šis princips paredz jautājumā iesaistīto pušu – kā risinājuma ieviesēju, tā saņēmēju – iesaistīšanu un iesaistīšanos problēmrisināšanas procesā. Šajā sprintā risināmā jautājuma konteksta iezīmēšanā iesaistīti darbinieki, kas ikdienā darbojas pirmsslimnīcas etapā – dienesta vadība, operatīvās vadības centra kolēģi, brigāžu vadītāji, stratēģiskās attīstības virzītāji, kā arī katastrofu medicīnas gatavības plānotāji, kuru pārziņā ir tieši šīs starptautiskās pieredzes aktualizēšana. Plānots, ka sprinta sesijās varētu piedalīties arī veselības nozares pārstāvji un dienesta sadarbības partneri, ar kuriem kopā tālāk pārrunāt un iezīmēt šo valodas, izmantotās leksikas problemātiku.

“Izmantojot Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas piedāvātos “audeklus”, telpas un vidi, diezgan īsā laikā mēģināsim atrast atslēgas uz valodu un terminiem, kādus savu vai cita dzīvību apdraudošās situācijās izmantojam tie, kam palīdzība ir nepieciešama un tie, kas šo palīdzību sniedz. NMPD nav vienīgais dienests, kurš stāv modrā sardzē par ikvienu no mums, tāpēc lūkosim satikt vēl citus palīdzības dienestus, lai ielūkotos to izmantotajā terminoloģijā,” komentē sprinta fasilitatore Liene Kupča.

Fasilitatora – neitrālā sprinta metodoloģijas eksperta – uzdevums ir uzraudzīt un virzīt grupu diskusijas un aktivitātes visā sprinta laikā. NMPD komanda uzsver fasilitatores lomu grupas dinamikas līdzsvarošanā: “Ierastajos apspriešanās formātos var rasties situācijas, kad, šķiet, jāpierāda sava taisnība, diskusijā dominē viedokļu līderi un balsošanā uzvar pārliecinošākās balss risinājums. Sprinta fasilitatores uzturētā uzdevumu un diskusiju forma paredz, ka katram tiek dots vārds un katrs viedoklis tiek ņemts vērā kopainas veidošanā. Komanda ir motivēta iesaistīties.”

Cilvēks: inovācija un tās instruments vienā

“Kad esmu fasilitatora lomā, man svarīgāk par efektīgām līmlapiņu kompozīcijām, ir vērot, kā mainās komanda un tās sadarbība tad, kad visi eksperimentē, uzdrošinās, uzdod neērtus jautājumus un iegūst skatu no malas. Visbiežāk inovācija nav tas, ko mēs radām laboratorijas sprintā. Process māca kļūt vērīgākiem, domāt un sadarboties tā, lai inovācijas patiešām varētu rasties,” komentē NMPD sprinta fasilitatore Liene Kupča.

Dienesta sprinta dalībnieki atzinīgi vērtē šajā darbošanās procesā iegūtos domāšanas instrumentus un iemaņas, kuras komandai noderēšot arī citu dienesta problēmjautājumu risināšanā. Fasilitatores ierosinātie uzdevumi ļaujot iztaujāt sevi, bet neatkarīgais vērtējums – pamanīt pieņēmumus, kuri, iespējams, attur grupu no risinājuma. Daudzpusīgais izziņas process sagatavo daudzpusīgus darbiniekus.

“Ar možo NMPD komandu meklēsim kopīgu valodu saziņai krīzes situācijās. Sprinta laikā nāksies ne vien atrast, ieraudzīt un nosaukt vārdā īsto problēmu, kurai jāveido risinājuma scenāriji, bet arī meklēt precīzu un efektīvu valodas lietojumu. Galu galā, tieši saziņa un saprašanās ar valodas palīdzību cilvēkus atšķir no tehnoloģiskām būtnēm vai citām sugām. Šis sprints nav par ātrākiem pakalpojumiem vai sarkanākām mašīnām. Šis sprints mūs ved valodas, komunikācijas un saziņas plašajos ceļos, un mans uzdevums – vest un pavadīt šo komandu šajā ceļā,” stāsta sprinta fasilitatore Liene Kupča.

Inovācijas laboratorija ir Valsts kancelejas veidota iniciatīva, kuras mērķis ir sekmēt inovācijas kultūru valsts pārvaldē, sniedzot metodisku atbalstu.

Inovācijas sprinti tiek īstenoti Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta “Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība” (turpmāk – investīciju projekts) ietvaros. Investīciju projekta īstenošanas laikā kopumā paredzēts organizēt 15 inovācijas sprintus (2023. – 2025.).