Lai pārrunātu darbības nepārtrauktību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes nozares gatavību ārkārtas situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā, aizvadīts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra organizēts darba seminārs.
Tajā piedalījās vairāk nekā 60 vadītāji un katastrofu plānotāji no lielākajām Latvijas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām. Tāpat dalībnieku vidū bija arī pārstāvji no NBS Zemessardzes štāba Medicīnas nodrošinājuma daļas, kā arī no Ekonomikas un Veselības ministriju Krīzes vadības nodaļām.
Seminārā galvenokārt apspriesti katastrofu medicīnas plāni un dažādi stratēģiskie risinājumi ārkārtas situācijās, kad par izaicinājumiem kļūst ne vien strauji augošais pacientu skaits, bet arī personāla, medicīniskais un materiāltehniskais resursu trūkums. Vienlaikus pārrunāta arī Ekonomikas ministrijas loma un redzējums saistībā ar degvielas apgādes organizēšanu krīzes situācijās slimnīcām, savukārt Veselības ministrija iepazīstināja klātesošos ar jaunizveidotās veselības aprūpes nozares Krīzes vadības nodaļu, kuras kompetencē ir katastrofu medicīnas sistēmas un ārkārtas medicīnisko situāciju koordinācija un politikas izstrāde.
NMPD Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga: “To, cik būtiski ir visiem kopā un slimnīcai katrai atsevišķi gatavoties visdažādākajām ārkārtas situācijām, spilgti apliecina gan nesenajā pagātnē notikusī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas evakuācija, it kā ievietota spridzekļa dēļ, kā arī vairākus gadus ilgusī Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācija, ko piedzīvoja katrs veselības aprūpē strādājošais. Gatavība ir jāstiprina nepārtraukti – un tas ir ne tikai nemitīgs darbs pie nozares un slimnīcu katastrofu plānu pilnveides, bet arī praktiskas mācības, situāciju izpēte un slimnīcu vadītāju izpratne par savu lomu un uzdevumiem ārkārtas situācijas vadībā. Gatavība ir process, nevis rezultāts.”
Notikušais katastrofu medicīnas sistēmas plānošanas seminārs slimnīcu vadītājiem ir pirmais ieskaņas pasākumus šogad ar mērķi paaugstināt veselības aprūpes nozares gatavību ārkārtas situācijām. Iecerēts, ka šādi, turklāt jau detalizētāki, darba semināri notiks arī reģionos.
Līdz ar neatliekamas medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pirmsslimnīcas etapā viena no NMPD funkcijām ir arī valsts katastrofu medicīnas sistēmas plānošana, organizēšana ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, kā arī medicīnisko ierīču un medikamentu valsts materiālo rezervju glabāšana. Dienestā šo uzdevumu veic NMPD Katastrofu medicīnas centrs, kas cieši sadarbojas un pārstāv nozari tādās institūcijās kā NATO un Pasaules Veselības organizācija.
Katru gadu, ņemot vērā iesaistīto institūciju sniegtos priekšlikumus un mācībās gūtos secinājumus, NMPD aktualizē un pilnveido Valsts katastrofu medicīnas plānu, tai skaitā, uztur aktuālo informāciju par valsts un pašvaldību slimnīcu, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu 24/7 režīmā, esošiem resursiem. Viens no NMPD uzdevumiem ir metodiski vadīt un koordinēt neatliekamo medicīnisko palīdzības sniedzošo slimnīcu katastrofu medicīnas plānu izstrādi un veikt to saskaņošanu, savukārt par pašu slimnīcu katastrofu medicīnas plānu izstrādi un aktualizēšanu atbild slimnīcas vadītājs.
Informāciju sagatavoja: