Ar savu misiju glābt un saglabāt cilvēku dzīvības, mēs, NMPD mediķi, Latvijas ļaudīm esam līdzās ne tikai ikdienā, bet arī tad, ja apkārt svilpj lodes un ir apdraudēta mūsu brīvība – mūsu mājas Latvija. Šodien, 20.janvārī, Barikāžu aizstāvju atceres dienā, šādus vārdus visdrīzāk būtu gatavs teikt vai ikviens mūsu dienesta darbinieks. Gan tie, kuri toreiz, pirms 32 gadiem ar savām brigādēm steidzās glābt barikādēs ievainotos, gan tie, kuri brīvprātīgi pieteicās dežurēt Doma baznīcā izveidotajā medpunktā. Un esam pārliecināti, ka tikpat pašaizliedzīgi pildīt savu mediķa un pilsoņa misiju valsts pastāvēšanai nozīmīgos brīžos, nešauboties ne mirkli, šodien būtu gatavi arī tie kolēģi, kuriem pašlaik ir 20 un 30 un kuri barikāžu dienu notikumus atceras vien pēc vecāku nostāstiem.
Barikāžu laiks no atmiņas nav izdzēšams mūsu kolēģei ārstei reanimatoloģei, NMPD Medicīniskās kvalitātes vadības centra vadītājai Dzintrai Jakubaņecai. Toreiz tieši viņas brigāde tika nosūtīta uz Bastejkalnu sniegt palīdzību sašautajam un smagi ievainotajam operatoram Gvido Zvaigznem.
“Vedām uz Rīgas 1. slimnīcu ievainoto kinooperatoru Gvido Zvaigzni. Vedām ar cerībām, ar domu - jo ātrāk, jo labāk. Viņam steigšus vajadzēja nonākt uz operāciju galda. Protams, mums bija arī mazliet bail, jo apšaude Bastejkalnā turpinājās. Bet mēs domājām tikai par to, ka mums jāizdara savs darbs,” ziņu portālam nra.lv stāsta ārste.
Dzintra Jakubaņeca ir pārliecināta, ka to dienu notikumi uz mūžīgiem laikiem pierāda mūsu tautas spēku kritiskos brīžos. Šodien mēs apbrīnojam Ukrainas iedzīvotājus, taču, kā pierāda barikāžu laiks, mēs esam tieši tikpat pašaizliedzīgi kā viņi. Ar stingru pārliecību un savas zemes mīlestību mēs arī šodien būtu gatavi aizstāvēt savu valsti un cilvēkus.
“Toreiz mēs cerējām uz labāku nākotni, mēs mīlējām Latviju kā vēl nekad. Arī tagad mīlam tikpat stipri, jo pēc 32 gadiem esam nonākuši draudīgā situācijā. Krievijas karš Ukrainā - tas liek atcerēties un domāt par to, cik trausla ir mūsu neatkarība. Pirms 32 gadiem šķita, ka mūsu esamība Padomju Savienībā nekad nebeigsies, bet barikādēs sapratām, ka mēs visi stāvam un stāvēsim par Latviju,” saka Dzintra Jakubaņeca.