Nereti izsaukumos saskaramies ar cilvēku neizpratni, kāpēc ir jānorobežo mājdzīvnieki, īpaši suņi. Saimnieku izteikumi: “viņš jau nekož” diemžēl nepasargā. Pērn izsaukumos pie pacientiem nopietni tika sakosti četri dienesta darbinieki, bet šā gada pirmajās dienās Vidzemes brigādes kolēģe piedzīvoja pamatīgu izbīli, kad izsaukumā pie pacienta no mājas pretim izskrēja liela auguma suns. Par laimi, šoreiz dienesta darbiniece fiziski necieta, taču suņa klātbūtnē koncentrēties darbam bija grūti, jo visu laiku nācās raizēties par to, vai suns neuzbruks.
Atgādinām, ka suns, redzot saimnieka slikto pašsajūtu, jebkuru svešinieku - arī mediķi, kurš ieradies palīdzēt - var uztvert kā draudu. Šādos brīžos nevar paredzēt pat miermīlīgāko mājdzīvnieku uzvedību. Aizsargājoties suns sāk riet, rūkt, skrāpēt un var iekost. Tāpat suņi ne vien apdraud mediķu drošību, bet arī kavē sniegt palīdzību pacientam. Sevišķi jau tajos brīžos, kad jāveic sarežģītas manipulācijas, jāaprēķina zāļu devas, jāizdara injekcija vai jāveic reanimācijas pasākumi. Lai ātri un kvalitatīvi novērstu draudus cilvēka veselībai un dzīvībai, mediķim ir jākoncentrējas, bet mājdzīvnieka klātbūtne var būt šķērslis.
Gaidot mediķus, aicinām – parūpējies par drošu suņa norobežošanu. Piemēram, ievedot mājdzīvnieku citā istabā vai šķūnītī, no kura tas paša spēkiem izkļūt nespēs, kamēr pacientam tiek sniegta palīdzība. Tāpat norobežot nepieciešams arī kaķus un citus mājdzīvniekus, jo arī tie mēdz izrādīt interesi par brigādes aprīkojumu, medikamentiem un var tos sabojāt, apgāzt.