Aust saule, viss pieputināts, gaiss ārā mitrs, tā dzestrumu jūt pat caur drēbēm, un kājas grimst sniega smagajā putrā… Nepatīkami laikapstākļi pat pilsētniekam, kurš ikdienā pārvietojas pa asfaltētiem ceļiem, taču laukos šāds laiks mūsu mediķiem mēdz sagādāt izaicinājumus. Un tieši tā notika arī tajā rītā…
Ierodoties notikuma vietā, māju, kur atradās pacients, nemaz nevarēja saskatīt. Cik tālu vien veries – balts, piesnidzis lauks, kas zem sevis slēpj sasalušus arumus un slidotavu. Ceļš līdz mājām nav saskatāms, pat ne cilvēka vai meža zvēru iestaigātas taciņas… Taču pļavas attālākajā nostūrī ir māja, kur kritiskā stāvoklī mediķu palīdzība nepieciešama kādam vientuļam kungam. Skaidrs, ka pārbraukt aizputināto pļavu un kupenas pat ar mūsu pilnpiedziņas auto nevar, turklāt šajā situācijā diez vai to varētu izdarīt pat ar vislabāk aprīkoto bezceļu spēkratu.. Tāpēc dodamies kājām, puskilometru brienot pār sniega vāliem un rokās nesot gandrīz 30 kilogramus smagu aprīkojumu dzīvības glābšanai.
Kad beidzot nonākam līdz attālajam mājoklim, ieraugām, ka uz grīdas ļoti smagā stāvoklī nokritis kāds kungs. Insults… lai gan viņš vēl jauns, paši spēka gadi. Kaimiņiene, kura izsauca mediķus, stāsta, ka pēdējoreiz redzēts pirms trim dienām. Viņa stāvoklis tiešām ļoti nopietns, turklāt ilgā atrašanās uz grīdas nekurinātā mājoklī bija veicinājusi dzīvību apdraudošu ķermeņa atdzišanu un izgulējumus. Sapratām, ka pēc iespējas ātrāk viņš jānogādā stacionārā, lai sniegtu visu nepieciešamo palīdzību un viņu glābtu. Kā droši un saudzīgi ar nestuvēm pār pļavu un sniega vāliem aizgādāt pacientu? Turklāt, ja viņš saslēgts vados, ik sekundi mediķiem monitorējot sirdsdarbību un nodrošinot elpināšanu no vairākus kilogramus smagā skābekļa balona, kas paņemts līdzi, jau zinot, ka noderēs. Līdz mediķu auto atkal puskilometrs. Neiedomājami sarežģīti laikapstākļi un situācija, tādēļ, kā vienmēr šādos brīžos, palīgā tiek saukti kolēģi no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).
Viņi ierodas nekavējoties, kā allaž, kad to lūdzam, jo īpaši ārkārtas situācijās, kad paši nevaram tikt galā – vairāk atbalsta un jaudīgāki auto. Vīri no VUGD nes nestuves, kamēr mūsu mediķi paralēli cīnās par kunga dzīvību. Kad beidzot tiekam līdz NMPD mašīnai un cietušo sekmīgi pieslēdzam dzīvību uzturošajai aparatūrai, liekas, ka grūtākais jau aiz muguras un var droši traukties uz stacionāru. Bet... smagais sniegs rada jaunus šķēršļus. Esam iestiguši, mūsu uzticamais NMPD spēkrats ar četru riteņu piedziņu šoreiz nekustas no vietas. Kolēģi no VUGD reaģē ātri, un sākas mediķu brigādes auto glābšanas misija. Vispirms ar trosi, kas neveiksmīgi pārplīst uz pusēm, līdz beidzot ar lāpstām, pār plecu metot smagos sniega blāķus un stumjot brigādes auto ārā no sniega ar savu fizisko spēku. Šķiet, ka tas bija viens acumirklis, līdz mediķu auto tika atbrīvots no sniega kupenas un beidzot varējām doties uz stacionāru.
Kopā mēs varam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests! Paldies par jūsu palīdzību šajā reizē un vienmēr! Mūsu mediķi – Jūlija Fomina, Jānis Circens, Viktors Lablaiks - no 591. brigādes, kas pašaizliedzīgi darīja savu darbu šajā sarežģītājā izsaukumā, saka paldies par sadarbību VUGD kolēģiem no Ķeipenes posteņa - Aigaram Rūsam, Edgaram Kaverskim, Vilnim Beļinskim, Rihardam Freinātam! Komandas darbs un vienots gars it visā, ko jūs darāt un kādus varoņdarbus paveicat! Paldies, kolēģi!
NMPD mediķi aicina: esam atsaucīgāki, iejūtīgāki, izpalīdzīgāki pret tiem cilvēkiem, īpaši senioriem, kuri dzīvo vieni. Regulāra sazvanīšanās vai apciemošana sniegs ne tikai patīkamas sajūtas, bet tā var būt arī liktenīga. Ja seniors nav redzēts, dzirdēts 1-2 dienas – drošības pēc piezvani, aizej apraudzīt. Ja pats netiec, palūdz kaimiņus vai kādu citu, lai to paveic. Būsim vērīgi pret līdzcilvēkiem!
#GlābjotDzīvības katrai minūtei, katrai rīcībai var būt dzīvības cena.